PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Boriss Vujčičs

Frankfurtē pie Mainas, 2026. gada 29. oktobrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Enerģijas cenas turpināja pieaugt, radot inflācijas perspektīvas augšupvērstus riskus, kā arī izaugsmes perspektīvas lejupvērstus riskus. Lai gan enerģijas šoka pilna ietekme joprojām turpinās, pagaidām saglabājas kopumā stabila pamatinflācija un šajā stadijā nav vērojama būtiska darba samaksas reakcija. Enerģijas šoka apmēra un ilguma pieaugums, kā arī tā ietekme uz netiešo un sekundāro ietekmi, visticamāk, paaugstinās inflāciju un palēninās izaugsmi. Kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes finansēšanas nosacījumi kļuvuši stingrāki, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmējot inflāciju un izaugsmi. Mēs esam apņēmušies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī.

Mēs joprojām esam labā pozīcijā, lai pārvarētu pašreizējo paaugstināto nenoteiktību. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saņemtie dati liecina, ka eurozonas tautsaimniecības izaugsmes temps šā gada 3. ceturksnī joprojām palielinājās. Izaugsme pakalpojumu jomā atjaunojās pēc pavājināšanās Tuvo Austrumu konflikta sākumā. Apstrādes rūpniecību, digitālos pakalpojumus un eksportu veicina ar MI saistītie uzņēmumu ieguldījumi. Valdības izdevumi infrastruktūrai un aizsardzībai arī stimulē aktivitāti. Šiem faktoriem vajadzētu turpināt atbalstīt izaugsmi tuvākajā nākotnē. Vienlaikus atkārtots enerģijas cenu kāpums iedragājis patērētāju konfidenci un augstākas finansējuma izmaksas, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs izaugsmi.

Bezdarbs augustā saglabājās 6.4 % līmenī. Nodarbinātības un darbaspēka pieaugums joprojām ir neliels, savukārt darba ražīgums pakāpeniski sācis pieaugt straujāk.

Vidējā termiņā konfidences un reālo ienākumu kāpumam, ko nosaka pakāpeniska enerģijas cenu samazināšanās un spēcīgs darba tirgus, vajadzētu veicināt iekšzemes pieprasījumu. Ieguldījumiem ar MI saistītās aktivitātēs un valdības izdevumiem infrastruktūrai un aizsardzībai arī vajadzētu turpināt stimulēt izaugsmi. Eksporta pieaugumu vajadzētu labvēlīgi ietekmēt spēcīgākam ārējam pieprasījumam.

Augstākai potenciālajai izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un atbalsts, ko sniedz stabilas valsts finanses. Fiskālā ilgtspēja ir būtisks plašākas ekonomiskās stabilitātes balsts. Fiskālajai reakcijai uz enerģijas šoku jābūt īslaicīgai, mērķorientētai un pielāgotai. Noteikumu vienkāršošana un saskaņošana visā ES vienotajā tirgū, ātrāka enerģētikas nozares pārkārtošana un uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides pabeigšana ir būtiskākie elementi, lai uzlabotu mūsu tautsaimniecības dinamiku un noturību. Digitālā euro tiesiskā regulējuma saskaņošanas procesam sasniedzot pēdējo posmu, mēs vēlreiz uzsveram, cik svarīgi ir iespējami ātri panākt vienošanos par Vienotās valūtas paketi.

Inflācija

Inflācija septembrī palielinājās līdz 3.8 % (augustā – 3.2 %). Enerģijas cenu inflācija būtiski pieauga līdz 18.9 % (augustā – 14.3 %). Dīzeļdegvielas un benzīna cenas septembrī sasniedza rekordaugstu līmeni, daļēji atspoguļojot paaugstinātu pārstrādes uzcenojumu. Inflācija (neietverot enerģijas cenas) septembrī paaugstinājās līdz 2.3 % (augustā – 2.1 %). Pārtikas cenu inflācija pieauga līdz 1.3 % (iepriekš – 1.1 %). Pakalpojumu cenu inflācija septembrī palielinājās līdz 3.2 % (augustā – 3.0 %), bet preču cenu inflācija saruka līdz 1.1 % (iepriekš – 1.2 %).

Pamatinflācijas rādītāju dinamika kopumā joprojām bija stabila, lai gan cenu noteikšanas ķēdes agrīnie posmi liecina par augšupvērstu spiedienu. Saglabājās mērens darba samaksas spiediens. Atlīdzība vienam nodarbinātajam 2. ceturksnī palielinājās par 3.3 % (1. ceturksnī – 3.6 %), bet darba ražīguma kāpums palīdzējis samazināt vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu. Mūsu nākotnes darba samaksas reģistrators liecina, ka vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugums 2026. gada atlikušajos mēnešos svārstīsies no 2.5 % līdz 2.8 % un 2027. gada pirmajos trijos ceturkšņos vidēji būs 2.6 %. Inflācijas gaidas īstermiņā palielinājušās, bet vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī, apstiprinot, ka vidējā termiņā inflācija stabilizēsies mērķrādītāja līmenī.

Enerģijas cenas pieaugušas, pārsniedzot ECB septembra speciālistu iespēju aplēšu pamatscenārijā ietvertās tendences. Tā rezultātā, visticamāk, inflācijas līmenis tuvākajā laikā turpinās pieaugt un kopējā inflācija nākamajos ceturkšņos saglabāsies būtiski augstāka par mērķrādītāju. Pēc tam enerģijas cenu inflācijas kritumam kopā ar augstāku procentu likmju ietekmi vajadzētu veicināt inflācijas atgriešanos mērķrādītāja līmenī.

Risku novērtējums

Izaugsmes perspektīvas riski ir lejupvērsti. Tas īpaši skaidrojams ar konfliktu Tuvajos Austrumos un jaunākajām norisēm Krievijas neattaisnojamajā karā pret Ukrainu. Ilgstošs energoresursu piegāžu pārrāvums varētu izraisīt vēl lielāku un ilgstošāku enerģijas cenu kāpumu, nekā tiek gaidīts pašlaik. Tas ietekmētu reālos ienākumus, tēriņus un ieguldījumus. Globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās vai spēcīgāka ietekmes izplatīšanās pasaules obligāciju tirgos varētu noteikt stingrākus finansēšanas nosacījumus un tādējādi vājināt pieprasījumu. Fiskālā nenoteiktība arī varētu noteikt vēl stingrākus finansēšanas nosacījumus un vājināt konfidenci, tādējādi mazinot patēriņu un ieguldījumus. Lielāko valstu tirdzniecības nesaskaņu atjaunošanās varētu izraisīt turpmākus piegādes ķēžu traucējumus, mazināt eksporta apjomu un vājināt patēriņu un ieguldījumus. Turpretī izaugsme varētu būt spēcīgāka, ja tautsaimniecība un enerģijas tirgi ātrāk, nekā gaidīts, pielāgotos notiekošo konfliktu izraisītajiem traucējumiem vai ja tie tiktu ilgtspējīgi noregulēti. Turklāt jaunu tehnoloģiju ieviešanu eurozonas uzņēmumos, ar infrastruktūru un aizsardzību saistītie valdības izdevumi, kā arī reformas, kuras uzlabotu darba ražīgumu un pabeigtu ES vienotā tirgus izveidi, varētu veicināt izaugsmi vairāk, nekā gaidīts.

Inflācijas perspektīvas riski ir augšupvērsti. Tas īpaši skaidrojams ar konfliktu Tuvajos Austrumos un jaunākajām norisēm Krievijas neattaisnojamajā karā pret Ukrainu. Enerģijas šoks varētu kļūt intensīvāks un tā ietekme uz citām cenām un darba samaksu varētu būt spēcīgāka par šobrīd gaidāmo. Ja notiktu turpmāki piegādes pārrāvumi vai ja vienlaikus ar zemu krājumu līmeni iestātos neparasti auksta ziema, īpaši var pieaugt gāzes cenas. Jo ilgāk saglabāsies augstas enerģijas cenas, jo lielāka ir iespēja, ka to netiešā un sekundārā ietekme izraisīs plašāku inflācijas kāpumu. Atjaunojoties tirdzniecības saspīlējumam, varētu palielināties globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība, tikt ierobežota kritiski svarīgo izejvielu piegāde un saasināties jaudas ierobežojumi eurozonas tautsaimniecībā. Ekstremālie laikapstākļi, ko potenciāli varētu pastiprināt El Ninjo apstākļi, un plašākā nozīmē klimata un dabas krīzes saasināšanās varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Turpretī inflācija varētu būt zemāka, ja tiktu panākts ilgtspējīgs notiekošo ģeopolitisko konfliktu noregulējums vai ja augstāku enerģijas cenu netiešā un sekundārā ietekme būtu mazāk izteikta par gaidīto. Svārstīgāki un pret riskiem piesardzīgāki finanšu tirgi un augstākas ilgtermiņa procentu likmes varētu vājināt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Finansēšanas nosacījumi kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes ir kļuvuši stingrāki. Procentu likmes kopumā pieaugušas, bet akciju cenas samazinājušās.

Uzņēmumu uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas augustā pieauga līdz 4.1 % (jūlijā – 4.0 %), bet banku aizdevumu procentu likmes uzņēmumiem saglabājās 3.8 % līmenī. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoma gada pieauguma temps augustā un septembrī samazinājās līdz 4.2 % (jūlijā – 4.4 %), bet uzņēmumu obligāciju emisijas gada pieauguma temps septembrī bija 4.2 % (augustā – 3.8 % un jūlijā – 3.5 %). Kā liecina mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti 3. ceturksnī kļuva stingrāki, bankām norādot uz bažām par ekonomiskajiem riskiem, kas apdraud to klientus. Neraugoties uz lielāku finansējuma nepieciešamību uzkrājumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, saruka uzņēmumu kredītu pieprasījums, īpaši atspoguļojot augstākas procentu likmes.

Hipotekāro kredītu procentu likmes augustā palielinājās līdz 3.6 % (jūlijā – 3.5 %), bet hipotekārās kreditēšanas apjoms septembrī neaudz samazinājās līdz 3.0 %. Hipotekārās kreditēšanas nosacījumi 3. ceturksnī nemainījās, bet pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem būtiski samazinājās augstāku procentu likmju dēļ.

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Mēs esam apņēmušies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī no pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.