PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 27. jūlijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Inflācija turpina samazināties, bet joprojām gaidāms, ka tā pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Tāpēc Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

Šodien veiktā procentu likmju paaugstināšana atspoguļo mūsu novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes vērojamās norises apstiprina mūsu gaidas, ka inflācijas kritums gada atlikušajos mēnešos turpināsies, bet tā ilgāku laiku turpinās pārsniegt mērķrādītāju. Lai gan vērojamas dažu rādītāju mazināšanās pazīmes, pamatinflācija kopumā saglabājas augsta. Turpinās mūsu agrāko procentu likmju paaugstinājumu spēcīga transmisija. Finansēšanas nosacījumi atkal kļuvuši stingrāki un arvien vairāk mazina pieprasījumu, kas ir svarīgs faktors, lai panāktu inflācijas atgriešanos mērķa līmenī.

Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Mēs arī pieņēmām lēmumu noteikt atlīdzību par obligātajām rezervēm, piemērojot nulles procentu likmi. Šis lēmums saglabās monetārās politikas efektivitāti, paturot pašreizējo kontroles līmeni pār monetārās politikas nostāju un nodrošinot mūsu procentu likmju lēmumu pilnīgu transmisiju uz naudas tirgiem. Vienlaikus tas uzlabos monetārās politikas iedarbību, samazinot kopējo procentu apjomu, kas jāmaksā par rezervēm, lai īstenotu atbilstošo nostāju.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē. Sīkāka informācija par pārmaiņām attiecībā uz atlīdzību par obligātajām rezervēm sniegta atsevišķā paziņojumā presei, kas tiks publicēts plkst. 15.45 pēc Viduseiropas laika.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tuvākā termiņa tautsaimniecības perspektīva euro zonai ir pasliktinājusies, kas lielā mērā skaidrojams ar vājāku iekšzemes pieprasījumu. Augstā inflācija un stingrāki finansēšanas nosacījumi ierobežo tēriņus. Tas īpaši nelabvēlīgi ietekmē rūpniecības izlaidi, kuru mazina arī vājš ārējais pieprasījums. Vērojamas arī mājokļu un uzņēmumu ieguldījumu sarukuma pazīmes. Pakalpojumi saglabā lielāku noturību, īpaši kontaktintensīvo pakalpojumu, piemēram, tūrisma jomā. Bet arī pakalpojumu sektorā kāpuma temps kļūst lēnāks. Paredzams, ka tuvākajā laikā tautsaimniecības aktivitāte saglabāsies vāja. Laika gaitā inflācijas kritumam, ienākumu kāpumam un labākiem piedāvājuma nosacījumiem vajadzētu veicināt atveseļošanos.

Darba tirgus joprojām ir spēcīgs. Bezdarba līmenis maijā saglabājās vēsturiski zemā līmenī (6.5 %), un tiek radītas daudzas jaunas darba vietas, īpaši pakalpojumu sektorā. Vienlaikus uz nākotni vērstie rādītāji arī liecina, ka šī tendence turpmākajos mēnešos var kļūt lēnāka un apstrādes rūpniecībā var kļūt negatīva.

Enerģijas krīzei atkāpjoties, valdībām bez kavēšanās un saskaņoti jāierobežo attiecīgie atbalsta pasākumi. Ir ārkārtīgi svarīgi izvairīties no inflācijas spiediena pastiprināšanās vidējā termiņā, tādējādi radot nepieciešamību pēc spēcīgākas monetārās politikas reakcijas. Mēs atzinīgi vērtējam neseno Eurogrupas paziņojumu par euro zonas fiskālo nostāju, kas atbilst šim novērtējumam. Fiskālā politika jānosaka tā, lai tā uzlabotu mūsu tautsaimniecības produktivitāti un pakāpeniski samazinātu augsto valsts parāda līmeni. Politika, kas vērsta uz euro zonas piegādes kapacitātes uzlabošanu, var palīdzēt samazināt cenu spiedienu vidējā termiņā, vienlaikus atbalstot zaļo pāreju, kuru veicina arī "Nākamās paaudzes ES" programma. Līdz šā gada beigām jāpabeidz ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma reforma.

Inflācija

Jūnijā bija vērojams turpmāks inflācijas kritums (līdz 5.5 %; maijā – 6.1 %). Enerģijas cenas atkal pazeminājās, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nokrītoties par 5.6 %. Pārtikas cenu inflācijas kāpuma temps kļuva lēnāks, bet tā joprojām bija augsta (11.6 %).

Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) jūnijā paaugstinājās līdz 5.5 %, savukārt preču un pakalpojumu cenu attīstības tendences bija atšķirīgas. Preču cenu inflācija turpināja samazināties, sasniedzot 5.5 % (maijā – 5.8 %). Turpretī pakalpojumu cenu inflācija pieauga līdz 5.4 % (maijā – 5.0 %). Šis pieaugums skaidrojams ar stabilajiem tēriņiem par brīvdienām un ceļojumiem un atspoguļo arī augšupvērstus bāzes efektus.

Inflāciju noteicošie faktori mainās. Ārējie inflācijas avoti mazinās. Turpretī iekšzemes cenu spiediens (t. sk. saistībā ar darba atalgojuma kāpumu un joprojām stabilajām peļņas maržām) kļūst par arvien būtiskāku inflāciju noteicošo faktoru.

Lai gan daži rādītāji samazinās, pamatinflācija kopumā ir augsta. To cita starpā nosaka agrāko enerģijas cenu kāpumu noturīgā ietekme uz cenām visā tautsaimniecībā. Lai gan vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas aptuveni 2 % līmenī, daži rādītāji joprojām ir augsti un rūpīgi jāmonitorē.

Risku novērtējums

Ekonomiskās izaugsmes un inflācijas perspektīva joprojām ir ļoti nenoteikta. Izaugsmi apdraudošie lejupvērstie riski ietver Krievijas neattaisnojamo karu pret Ukrainu un plašākas ģeopolitiskās spriedzes palielināšanos, kas varētu sadrumstalot globālo tirdzniecību un tādējādi nelabvēlīgi ietekmēt euro zonas tautsaimniecību. Izaugsme varētu būt lēnāka arī tad, ja monetārās politikas ietekme izrādītos spēcīgāka, nekā gaidīts, vai ja pasaules tautsaimniecība kļūtu vājāka un tādējādi ierobežotu pieprasījumu pēc euro zonas eksporta. No otras puses, izaugsme varētu būt straujāka, nekā paredzēts, ja sakarā ar spēcīgo darba tirgu, pieaugošajiem reālajiem ienākumiem un nenoteiktības mazināšanos augtu iedzīvotāju un uzņēmumu konfidence un tēriņi.

Augšupvērstie riski, kas apdraud inflāciju, ietver iespējamo augšupvērstā spiediena atjaunošanos uz energoresursu un pārtikas izmaksām, arī saistībā ar Krievijas vienpusējo izstāšanos no vienošanās par labības eksportu pa Melno jūru. Ņemot vērā klimata pārmaiņu krīzes veidošanos, nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ pārtikas cenas var pieaugt spēcīgāk, nekā gaidīts. Ilgstoša inflācijas gaidu paaugstināšanās virs mūsu mērķrādītāja vai spēcīgāks darba samaksas vai peļņas maržu kāpums, nekā gaidīts, arī varētu paaugstināt inflāciju, t. sk. arī vidējā termiņā. Turpretī vājāks pieprasījums – piemēram, sakarā ar spēcīgāku monetārās politikas transmisiju – varētu izraisīt cenu spiediena pavājināšanos, īpaši vidējā termiņā. Turklāt inflācijas samazināšanās būtu straujāka, ja sarūkošās enerģijas cenas un mazāks pārtikas cenu kāpums ātrāk, nekā pašlaik gaidīts, atspoguļotos citu preču un pakalpojumu cenās.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Stingrāka monetārā politika, ko piemērojam, joprojām spēcīgi atspoguļojas plašākos finansēšanas nosacījumos. Īstermiņa un vidēja termiņa bezriska procentu likmes kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes pieaugušas un finansējums bankām kļuvis dārgāks, daļēji sakarā ar ECB ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) pakāpenisko pārtraukšanu. Apjomīgā ITRMO atmaksa jūnijā noritēja raiti, jo bankas bija labi sagatavojušās. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un hipotēku kredītu vidējās procentu likmes maijā atkal pieauga, sasniedzot attiecīgi 4.6 % un 3.6 %.

Kā redzams mūsu jaunākajā banku veiktās kreditēšanas apsekojumā, augstākas aizņēmumu procentu likmes un ar tām saistītā izdevumu plānu sašaurināšana 2. ceturksnī izraisījusi turpmāku krasu kredītu pieprasījuma kritumu. Turklāt uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kreditēšanas standarti kļuvuši vēl stingrāki, pieaugot banku bažām par riskiem, kas apdraud to klientus, un mazinoties banku vēlmei uzņemties šos riskus. Stingrāku kreditēšanas nosacījumu dēļ mazinājusies mājokļu kā ieguldījuma pieejamība un pievilcība, un pieprasījums pēc hipotēku kredītiem krities piekto ceturksni pēc kārtas.

Ņemot vērā minēto, aizdevumu gada pieauguma temps jūnijā turpināja palēnināties, sasniedzot 3.0 % uzņēmumiem izsniegto aizdevumu gadījumā un 1.7 % mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gadījumā. Uz gadu attiecinātais pieauguma temps 2. ceturksnī attiecīgi bija 0.0 % un –0.2 %. Vāja kreditēšanas tempa un Eurosistēmas bilances sarukuma apstākļos plašās naudas rādītāja gada pieauguma temps jūnijā nokritās līdz 0.6 %. Uz gadu attiecinātais pieauguma temps 2. ceturksnī bija –1.1 %.

Secinājums

Inflācija turpina samazināties, bet joprojām gaidāms, ka tā pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Tāpēc Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.