Eiropas Centrālās bankas 2009. gada finanšu pārskati

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien apstiprināja revidētos ECB finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2009. gada 31. decembrī.

2009. gadā ECB peļņa bija 2 218 milj. euro (2008. gadā – 2 661 milj. euro). Pēc riska uzkrājuma tehniskām korekcijām ECB uzrādītā neto peļņa 2009. gadā bija 2 253 milj. euro. ^[1]

Padome arī pieņēma lēmumu pēc nodrošināto obligāciju iegādes programmas izveides piesardzības nolūkā paplašināt uzkrājuma valūtas kursa riska, procentu likmju riska un zelta cenas riska ietvaru, iekļaujot arī kredītrisku. Uzkrājumu apjomu katru gadu pārskata.

Pēc Padomes lēmuma no 2009. gada neto peļņas 787 milj. euro (visi ECB ienākumi no euro banknotēm apgrozībā) 2010. gada 5. janvārī tika sadalīti nacionālajām centrālajām bankām (NCB). 2010. gada 4. martā Padome pieņēma lēmumu sadalīt NCB atlikušos 1 466 milj. euro.

ECB regulārie ienākumi galvenokārt ir ieguldījumu peļņa no tās ārējo rezervju aktīvu turējumiem un apmaksātā kapitāla, kā arī procentu ienākumi no kopējās apgrozībā esošo euro banknošu daļas (8%). 2009. gadā procentu ienākumus ietekmēja zemākas vidējās ASV dolāros denominēto aktīvu procentu likmes, kā arī salīdzinājumā ar 2008. gadu zemākas Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes.

ECB kopējie tīrie procentu ienākumi no visiem avotiem bija 1 574 milj. euro (2008. gadā – 2 381 milj. euro). Neietverot 787 milj. euro procentu ienākumus, kas tika nopelnīti par apgrozībā esošo banknošu daļu, tīrie procentu ienākumi bija 760 milj. euro (2008. gadā – 151 milj. euro). ECB samaksāja NCB 443 milj. euro kā atlīdzību par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (par 957 milj. euro mazāk nekā 2008. gadā), jo 2009. gadā saruka ārējo rezervju aktīvu procentu ienākumi (700 milj. euro; iepriekšējā gadā – 1 036 milj. euro).

Realizētie finanšu operāciju guvumi pieauga par 440 milj. euro (līdz 1 103 milj. euro). Šo pieaugumu galvenokārt noteica: a) lielāka gūtā peļņa no vērtspapīru pārdošanas un b) lielāka zelta pārdošanas peļņa, jo 2009. gadā būtiski pieauga zelta cena un tika pārdots lielāks zelta apjoms.

ECB administratīvie izdevumi saistībā ar personālu, telpu īri, profesionālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem bija 380 milj. euro (2008. gadā – 364 milj. euro). Pamatlīdzekļu nolietojuma atskaitījumi bija 21 milj. euro.

Finanšu pārskati kopā ar vadības ziņojumu par gadu, kas noslēdzās 2009. gada 31. decembrī, tiks publicēti ECB gada pārskatā 2010. gada 19. aprīlī.

Skaidrojumi

1. ECB grāmatvedības principi. Padome Eurosistēmai, t.sk. ECB, noteikusi vienotu grāmatvedības politiku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūti) 26.4. pantu, un tie publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". ^[2] Lai gan kopumā to pamatā ir starptautiski pieņemtā grāmatvedības prakse, šo politiku izstrādāja, īpaši ņemot vērā Eurosistēmas centrālo banku unikālos apstākļus. Sevišķa uzmanība pievērsta piesardzības jautājumam, ņemot vērā ievērojamo valūtas risku, kam pakļauta lielākā daļa šo centrālo banku. Šāda piesardzīga pieeja īpaši attiecas uz nerealizēto guvumu un nerealizēto zaudējumu atšķirīgo uzskaiti, atzīstot ienākumus, kā arī uz aizliegumu savstarpēji ieskaitīt viena aktīva nerealizētos zaudējumus un cita aktīva nerealizētos guvumus. Nerealizētos guvumus pārnes tieši uz pārvērtēšanas kontiem, bet nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās pārsniedz pārvērtēšanas konta atlikumus, uzrāda kā izdevumus. Visām NCB jāievēro šī politika, par savu darbību, ko tās veic kā Eurosistēmas sastāvdaļa, sniedzot pārskatus, kuri tiek iekļauti Eurosistēmas nedēļas konsolidētajos finanšu pārskatos. Sagatavojot savus gada finanšu pārskatus, visas NCB brīvprātīgi piemēro pamatā to pašu politiku kā ECB.
2. Atlīdzība par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Katra NCB, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB pēc pievienošanās Eurosistēmai, iegūst atlīdzības prasību pret ECB nodotās summas vērtībā. Saskaņā ar Padomes lēmumu šīs prasības jāizsaka euro un jāatlīdzina katru dienu saskaņā ar Eurosistēmas jaunāko galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi, ko koriģē, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta. 2009. gadā šī atlīdzība veidoja 443 milj. euro procentu izdevumus.
3. Ar apgrozībā esošajām euro banknotēm saistīto ECB ienākumu sadale. Padome pieņēma lēmumu, ka ar 2006. gadu šie ienākumi pienākas NCB tajā finanšu gadā, kad tie radušies, bet sadalāmi nākamā gada otrajā darbadienā. ^[3] Tos sadala pilnībā, izņemot gadījumus, kad ECB tīrā peļņa attiecīgajā gadā ir mazāka par tās ienākumiem no euro banknotēm apgrozībā un tas ir pamats Padomes lēmumam līdz finanšu gada beigām pārvest daļu vai visus līdzekļus uzkrājumā valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam. Visi 2009. gada ienākumi no banknotēm (787 milj. euro) 2010. gada 5. janvārī tika sadalīti NCB.